 |
...V.E. Sloskāns aizvadīja o zemes dzīvi kā ieslodzītais un trimdinieks. Būdams bīskaps, viņ ir bijis Baznīcas gans, raču tikai neilgu laiku viņ varēja dzīvot savu ticīgo vidū. Piecdesmit četrus gadus viņ ir pavadījis "Babilonas upes krastos". Viņa ķermenis tika iekalts ķēdēs, taču, jo vairāk tas novārga, jo dzīvāks kļuva viņa gars. Kaut arī bīskapa balss bija dzirdama arvien mazāk un mazāk, Svētā Gara iekējā balss viņā arvien skaidrāk un spēcīgāk slavēja Dievu un nemitīgi uzrunāja Viņu, pazemīgi aizlūdzot. Tā bīskaps gadu no gada kļuva arvien dziļāks lūganu cilvēks, kas pastāvīgi slavēja Dievu un nemitīgi vērsās pie Dieva ar aizlūgumiem, viņa miesa kļuva par dzīvu upurdāvanu Dievam... Liecības Beļģijas kardināls G. Danēlss |